Kad runājam par digitālo transformāciju, pārāk bieži nonākam pie sarežģītas programmatūras, mākslīgā intelekta vai komplicētiem datu modeļiem. Taču realitātē viss sākas daudz vienkāršāk – ar cilvēkiem un viņu pirmajiem soļiem. Par šiem jautājumiem – kā sākt un ko ņemt vērā, ieviešot digitālos risinājumus organizācijā – tika diskutēts seminārā par digitālās transformācijas ietekmi publiskajā un privātajā sektorā, ko organizēja DocLogix. Pasākumā vienkopus tikās valsts pārvaldes pārstāvji un uzņēmumu vadītāji, daloties pieredzē un praksē balstītos risinājumos.
Lai digitālā transformācija nestu ilgtermiņa ieguvumus, tai jāsākas ar cilvēku un skaidru izpratni par viņa vajadzībām. Arnis Pērkons, LVRTC ePakalpojumu daļas vadītājs, uzsvēra: “Cilvēks ir mūsu galvenais fokuss un centrs, ap kuru tiek būvēts jebkurš pakalpojums.” Viņš arī norādīja, ka pārmaiņas nav iespējamas bez tiem, kas tās virza ikdienā. “Uzņēmumā ir nepieciešami inovāciju vadītāji, un arī mums tāds ir.” Līdzīgu pieeju akcentēja arī diskusijas dalībnieki. Andis Sproģis, “Primekss” IT procesu vadītājs, uzsvēra mērķtiecīgas rīcības nozīmi, savukārt Dita Sloka, “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja, izcēla darbinieku iesaisti un apmācību kā priekšnoteikumu noturīgām pārmaiņām. Tehnoloģijas pašas par sevi neko nemaina, ja tās netiek ieviestas ar jēgu, iesaisti un skaidru rīcības virzienu.
Šo uzstādījumu papildināja Ginta Andersone, Saldus novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja: “Digitalizācija pašvaldības nozīmē ne tikai tehnoloģiju maiņu, bet primāri tā ir domāšanas maiņa, gan darbiniekiem, gan vadībai, gan arī iedzīvotājiem.” Viņa uzsvēra, ka pārmaiņas nav vienreizējs solis, bet secīgs process, kurš vislabāk darbojas, sākot ar pilotprojektiem nelielā komandā un tehnoloģiju izvēli balstot pārdomātos kritērijos, tostarp resursu pieejamībā, ilgtermiņa lietderībā un reālos ieguvumos. Turklāt izmaiņas pat tikai iekšējos procesos var ievērojami uzlabot galarezultātu iedzīvotājiem – pašvaldības sniegto pakalpojumu saņēmējiem.
Diskusijā īpaši tika uzsvērts, ka digitalizācija bez skaidras stratēģijas un mērķa var kļūt neefektīva. Kaspars Kauliņš, “Tildes” biznesa attīstības vadītājs, norādīja uz tehnoloģiju ieviešanas prioritātēm: “Jāsāk tur, kur ir tie lielākie laika zudumi vai tas lielākais laika patēriņš, vai kur varbūt ir kādas nesaskaņas starp ko mūsu klienti, lietotāji sagaidi no mums un ko mēs spējam nodrošināt.” Arvils Kupris, Mākslīgā intelekta Latvijas asociācijas izpilddirektors, uzsvēra, ka bez skaidri definētiem mērķiem un pārdomāta pielietojuma tehnoloģiju ieviešana var novest pie haotiskas rīcības. Viņš aicināja paļauties uz datiem, nevis pieņēmumiem: “Mums jābūt pieticīgākiem un pragmatiskākiem, ir jāskatās uz procesu kā uz procesu, ne prezumējot, ka mēs zinām atbildi. Mums ir jāskatās datos, lai izdarītu secinājumus.”
Arī uzņēmumu pārstāvju pieredze apliecina, ka tehnoloģiju loma kļūst nozīmīga tikai tad, ja tā cieši sasaistīta ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem. “Primekss” vispirms nosaka, kas ir stratēģiski svarīgi uzņēmuma attīstībai, un tikai tad izvērtē, kā tehnoloģijas var palīdzēt šos mērķus sasniegt. “Ja ejam mācīt mākslīgo intelektu, tad ar skaidru izpratni, kāpēc to darām un skaidru atbildi,” uzsvēra Andis Sproģis. Arī Dita Sloka akcentēja, ka digitalizācija devusi taustāmus uzlabojumus visā uzņēmuma darbībā, tostarp tādos procesos kā ražošana, loģistika un pārdošana: “Tas ir bijis viens no mūsu veiksmes faktoriem, kas ir ietekmējis uzņēmuma efektivitāti, visdažādākos procesu uzlabojumus un arī produktu kvalitāti.”
Diskusiju noslēgumā kļuva skaidrs: digitālā transformācija nav īstermiņa projekts ar noteiktu sākumu un noslēgumu, bet gan nepārtraukts attīstības process, kas prasa pacietību, mērķtiecību un gatavību pielāgoties. Kā pasākuma ievadā uzsvēra Julija Undžytė, DocLogix galveno klientu vadītāja, vispirms ir jāmācās staigāt, tikai tad var sākt skriet – lielie rezultāti rodas no pārdomātas, pakāpeniskas virzības. Tas nozīmē apzināti plānot un pieņemt, ka kļūdas ir daļa no procesa, un izmantot tās kā iespēju mācīties. “Tā ir mācīšanās,” atzina Ginta Andersone, uzsverot, ka pārmaiņas sākas ar domāšanas maiņu – atziņu, ko pauda arī pārējie diskusiju dalībnieki. Tikai tad, ja digitalizācija tiek balstīta skaidros mērķos, pārskatāmos procesos un kvalitatīvos datos, tā var kļūt par pamatu ilgtspējīgai izaugsmei, iedzīvotājiem saprotamiem pakalpojumiem un iekšējai izcilībai.